Raunas parks un muiža audiogids

Raunas parks un muiza

Raunas parks un muiža

Raunas muižas aizsākumi saistāmi ar Raunas pili. Raunas pils celta 14. gadsimtā un visu viduslaiku periodu tā bija viena no Rīgas arhibīskapa uzturēšanās vietām. Blakus Raunas pilij 16. gadsimta sākumā izveidojās Raunas muiža, kas kļuva par Raunas apdzīvotās vietas galveno kultūrvides elementu pēc pils. Mainoties politiskajai situācijai, mainījās arī Raunas muižas īpašnieki. Vairāku īpašnieku maiņas rezultātā, 19. gadsimta sākumā tā nonāca Rīgas baņķiera Bernharda Kristiana Kleina īpašumā, kur viņš kopā ar tirgotāju Cukerbergeru atvēra cukura manufaktūru jeb fabriku, bet Baižkalna muižā papīra manufaktūru, kur ražoja papīru cukura iesaiņošanai. 1821. gadā cukurfabrika bankrotēja un B. K. Kleins izdarīja pašnāvību. 1821. gadā Raunas pilsmuižu par 168 800 rubļiem iegādājās Ādolfs Heinrihs fon Vulfs (1765 – 1843). Fon Vulfs bija viens no bagātākajiem Vidzemes guberņas muižniekiem. Viņam piederēja 25 muižas.

Neilgu laiku Raunas muižā saimniekojis arī Ādolfa Heinriha fon Vulfa dēls Aleksandrs fon Vulfs (1802 – 1832). Leģenda vēsta, ka 1832. gadā Cēsīs notikusi Vidzemes muižniecības balle, kuras laikā Aleksandram fon Vulfam izcēlies konflikts ar Dzērbenes muižas īpašnieku, virsleitnantu Gotlību Veisensteinu. Aleksandrs izsmējis Veisensteinu par to, ka virsleitnants neprecas un viņa cilts ir ceļā uz iznīcību, kā rezultatā fon Vulfu izaicināja uz dueli ar pistolēm. 24. novembrī netālu no Dzērbenes pils notika duelis, kura laikā abi dalībnieki tika ievainoti. Veisensteins mira pa ceļam uz Dzērbeni, savukārt, fon Vulfs tika aizvests uz Raunu, kur viņš mira no gūtajiem ievainojumiem 1832. gada 6. decembrī.

No 1906. līdz 1910. gadam fon Vulfu ģimene Raunas muižu pārdeva Krievijas zemnieku agrārbankai, kura to iegādājās par 180 000 rubļiem. Drīz pēc Latvijas republikas dibināšanas tika īstenota agrārā reforma, kā rezultātā bijušās muižu zemes, ēkas un inventārs tika ieskaitītas Valsts zemes fondā un sadalītas bezzemniekiem un sīkzemniekiem.

Līdz ar Raunas muižas attīstību, pilsdrupu pamešanu, tuvākajā teritorijā ap Raunas muižu tika veidots park, izmantojot gan Raunas reljefa priekšrocības, gan iekļaujot parka teritorijā arī pilsdrupas. Raunas parks saistīts arī ar 1905. gada revolūcijas notikumiem un te atrodama piemiņas vieta 1905. gada revolūcijā nošautajiem revolucionāriem. 1905. gada revolūcija skāra arī Raunas pagastu. Raunā izveidojās Tautas sapulce, kurā tika pieprasīta vietējo jautājumu pastāvīgāka izlemšana, kā arī aktīvi darbojās vietējie revolucionāri, kuru organizētie mītiņi bija plaši apmeklēti.

Galerija

+ 6

Iepriekšējais objekts

3/28

Nākamais objekts