Raunas viduslaiku pils ir vienas no visapjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā. Precīzs pils celšanas datums nav zināms, taču no Rīgas arhibīskapa Johannesa IV no Cintenes rakstītiem avotiem secināms, ka tas noticis 14. gadsimta sešdesmitajos gados un izmantota kā viena no galvenajām Rīgas arhibīskapa un viņa svītas uzturēšanās rezidencēm, kuru apmeklēja visos gadalaikos neregulārās vizītēs.
Par mūra pils arhitektūru viduslaikos ir zināmas vien dažas detaļas, jo tā vairākkārt pārbūvēta un lielākā daļa no sākotnējās apbūves vairs nav redzama. Raunas pils celta pakāpeniski, sākumā izbūvējot kastelas tipa būves ārsienas. Tas nozīmē, ka sākotnēji pils celta kā nocietinājums, kuram ir četras mūra sienas, kuru iekšpusē varēja būt izvietotas pagaidu celtnes no koka.
Sākoties Livonijas karam 1558. gadā, pils būtiski necieta, jo, pateicoties runām, kas bija izplatījušās par Krievijas kņaza Ivana IV nežēlību, Krievijas kņazistes karaspēks to ieņēma bez cīņas. Arī 16. gadsimta beigās, kā liecina 1582. gada revīzija, pils vēl bija labā stāvoklī – bija saglabājušās visas celtnes. Lielākos postījumus Raunas mūra pilij nodarīja Polijas – Lietuvas konflikts ar Zviedrijas karalisti 17. gadsimta sākumā un vidū. Pēc pēdējā konflikta Zviedru pārvalde pili vairs neatjaunoja un tā zaudēja savu nozīmi kā cietoksnis. 1683.gadā tika izdota pavēle likvidēt tās nocietinājumus – tika uzspridzināti priekšpils nocietinājumu posmi un starp tiem izveidotie aizsardzības torņi.