Pirmās ziņas par ārstiem Raunas draudzē ir no 19. gadsimta vidus. Pēc Raunas draudzes mācītāja iniciatīvas 1861. gadā patstāvīgam darbam Raunas draudzē tika ievēlēts ārsts. No 1861. gada līdz 1914. gadam bija nomainījušies vairāki ārsti, kas pieņēma pacientus Baižkalna muižas kompleksa ēkā “Annenthal”, kuras vietā vēlāk tika uzbūvēta Raunas slimnīcas ēka. 1914. gada 3. janvārī par Raunas draudzes ārstu tika ievēlēts Rūdolfs Skaidrais (1882 – 1954), kurš Raunā par ārstu nostrādāja līdz pat 1954.gadam.
Uzreiz pēc R. Skaidrā ievēlēšanas, sākās Pirmais Pasaules karš un viņš tika mobilizēts Krievijas impērijas armijā, kā arī vēlāk piedalījās Krievijas pilsoņu karā. Ap 1920. gadu R. Skaidrais demobilizējās un atgriezās Raunā, kur turpināja iesākto un pauda nepieciešamību pēc plašākām doktorāta telpām, jo pacientiem vajadzēja mērot ceļu uz Cēsu pilsētu, lai saņemtu medicīnisko palīdzību.
Raunas slimnīcas ēka celta 1930. gadā, tomēr slimnieku uzņemšana aizkavējās, jo naudas trūkuma dēļ nebija iespējams pienācīgi aprīkot slimnīcas telpas.
1934. gadā savu darbību uzsāka Raunas slimnīca ar piecām gultām, savukārt 1959. gadā Raunas slimnīcā bija 35 gultas vietas, strādāja 4 ārsti, 14 medmāsas, 14 sanitāri, vecmāte, darbojās ambulance, sieviešu un bērnu konsultācijas, zobārsts, rentgena kabinets un dzemdību nodaļa.
Padomju gados slimnīca sasniedza labus radītājus, vairākas reizes medicīnas iestāžu skatēs iegūstot pirmās vietas lauku slimnīcu kategorijā.
1990. gadā Raunas slimnīcu slēdz uz kapitālā remonta laiku, ambulanci pārceļot uz Lauktehnikas kantora telpām. 1991. gada 19. augusta naktī Raunas slimnīca nodega. 1992. gada jūlijā novāca slimnīcas drupas.