Biedrības nama atklāšana notika 1911. gada 1. un 2. janvārī, un tā iesvētīšanu veica Raunas draudzes mācītājs. Biedrības namā bija paredzētas telpas biedrības vajadzībām, Raunas Krāj-aizdevu sabiedrībai, kā arī bufetei, biedrības veikalam un divas zāles sarīkojumiem.
Doma par biedrības nama celtniecību Raunas lauksaimniecības biedrībai radās jau krietni pirms 1911. gada. Savā biedru sapulcē 1900. gada 26. novembrī Raunas lauksaimniecības biedrība nolēma celt staltu namu Raunas centrā, izvēlot trīs priekšstāvjus no biedru rindām, kuriem uzdeva vest sarunas par zemes pirkšanu, veikt būves plānošanas darbus un nepieciešamos aprēķinus. Pie līdzīgām domām bija nonākusi arī Raunas Krāj-aizdevu kase jeb sabiedrība. 1908. gada 27. novembrī Raunas lauksaimniecības biedrībai izdevās nopirkt 674,2 m2 lielu zemes gabalu pašā Raunas centrā par 1300 rubļiem no Raunas pagasta valdes, ar noteikumu, ka lauksaimniecības biedrība uz minētā gabala var likumīgi tirgoties, rīkot saviesīgus pasākumus un veikt nepieciešamos būvdarbus, taču nedrīkst zemes gabalu pārdot.
Padomju gados Raunas Lauksaimniecības biedrības nams kļuva par Raunas kultūras namu. Kultūras dzīve Raunā bija bagāta, te notika balles, koncerti, pasākumi, piemiņas vakari, lekcijas, izstādes un citi pasākumi.
20. gadsimta. 80. gados arvien aktuālāks kļuva Raunas kultūras nama remonta jautājums. Mainījās laiki, un kultūras nams tā arī nesagaidīja savu atjaunošanu. 20.gs. 90. gadu sākumā tas nonāca Raunas pagasta padomes īpašumā, kura to nodeva privatizācijai. Ēka nonāca Kalēju ģimenes īpašumā, kura šeit ierīkoja veikalus. Lauksaimniecības biedrības nams jeb Raunas kultūras nams ir viens no Raunas vēsturiskā centra galvenajiem un izteiksmīgākajiem akcentiem.