Atpakaļ
Raunas "parupe"

Raunas “pārupe”

Audiostāsts

Raunas “pārupe”

 min

Tūrisma objekti

Atpakaļ
Raunas "parupe"

Raunas “pārupe”

Raunas upes kreisā krasta apbūvi raunēnieši dēvē par “pārupi”, un līdz pat 1951. gadam šī Raunas apdzīvotās vietas daļa skaitījās piederīga Baižkalna pagastam. Līdz 1951. gadam, kad Baižkalna pagastu pievienoja Raunas pagastam, Raunas upe kalpoja kā divu pagastu – Raunas un Baižkalna robeža.

Raunas “pārupes” jeb kreisā krasta apbūve sāka veidoties 20. gadsimta sākumā – 20. gados, un savā ziņā uzskatāms par Raunas apdzīvotās vietas vēsturisko apbūvi. Viena no pirmajām mājās upes kreisajā krastā bija ēka Valmieras ielā 7 jeb agrāk saukta par Tuša aptieku. Raunas “pārupes” apbūves attīstību veicināja Raunas baznīcas konventa 1909. gada lēmums sadalīt draudzes ķestera-ērģelnieka lietošanā nodoto zemi 15 mazākās daļās un izdot to mūža rentē. Zemes sadalīšanas projektu izstrādāja Vidzemes bruņniecības zvērināts mērnieks K. Ķuze, slavenā saldumrūpnieka V. Ķuzes radinieks.

Interesants stāsts saistās ar tiltu pār Raunas upi, kas ved uz “pārupi”. Pēc vietējo iedzīvotāju stāstītā šis tilts cietis Otrā pasaules kara laikā. Nacistiskās Vācijas armijai atkāpjoties tika uzspridzināts tilts pār Raunas upi. Sprādziena rezultāta cieta mājas, kas atradās tuvāk upei. Ēka Jaunatnes ielā 2 jeb Skujiņmāja nedaudz sašķiebās uz vienu pusi, un šis šķībums mājā novērojams joprojām. Kādu laiku Rauna dzīvoja bez tilta, un tikšana pāri upei bija vienkārši braucot pāri upes straumei lēzenākajā vietā– pa kreisi no pašreizēja tilta atrašanās vietas.

Galerija

+ 2
15/28

Tūrisma objekti

Saziņai

[email protected]

Šī mājaslapa ir radīta un uzturēta ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Smiltenes novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.

logo