Raunas Velnala ir aptuveni 50 m2 liela un 13,6 m dziļa pazemes ala devona iežu baltajās smiltīs. Mērījumi veikti 1974. gada vasarā. Gadu gaitā ala ir vairākkārt aizbirusi un attīrīta. Pēdējo reizi tā aizbira 20. gadsimta 70. gadu beigās – 80. gadu sākumā, kad tā bija aizbirusi vairāk kā 20 gadu garumā. Tā attīrīta tikai 2004. gadā, pateicoties vietējo iedzīvotaju un uzņēmumu aktivitātei. Virs alas tek vairāki avoti, kuri ziemā veido skaistus leduskritumus alas priekšā.
Kāda teika par Velnalas izveidošanos vēsta, ka senos laikos Raunas apkārtnē dzīvojis vecs un bagāts velns, kura bagātības nevarēja ne izmērīt, ne izskaitīt. Vispirms savu naudu un zeltu velns slēpis pašā peklē, taču jaunie velnēni to atraduši. Tad velns slēpis bagātības mežā, bet tur zemes bērni sēņojot un ogojot atraduši. Velns nolēmis, ka jāveido droša slēptuve un baltā klinti racis lielu un pamatīgu alu. Izrakto zemi nesis pāri upei un bēris kaudzē, izveidojot Tanīsa kalnu. Bez bēdas velns dzīvojis ilgus gadu simtus, līdz kādā pavasarī Raunas upe tā pārplūdusi, ka sāka tecēt alā. Velns ņēmis visas bagātības un devies uz citu, nezināmu vietu.