Saziņai
[email protected]Šī mājaslapa ir radīta un uzturēta ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Smiltenes novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.
Raunas viduslaiku pils ir vienas no visapjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā. Precīzs pils celšanas datums nav zināms, taču no Rīgas arhibīskapa Johannesa IV no Cintenes rakstītiem avotiem secināms, ka tas noticis 14. gadsimta sešdesmitajos gados un izmantota kā viena no galvenajām Rīgas arhibīskapa un viņa svītas uzturēšanās rezidencēm, kuru apmeklēja visos gadalaikos neregulārās vizītēs.
Raunas pils celta pakāpeniski, sākumā izbūvējot kastelas tipa būves ārsienas. Tas nozīmē, ka sākotnēji pils celta kā nocietinājums, kuram ir četras mūra sienas, kuru iekšpusē varēja būt izvietotas pagaidu celtnes no koka.
Raunas Tanīsa kalns pieminēts arī teikās par Raunu. Tur aprakstīta Tanīsa kalna izveidošanās: “Kad krievi aplenkuši Raunu, tad krievu zaldāti ar cepurēm sanesuši Tanīsa kalnu un šāvuši no turienes uz zviedru pili ar lielgabaliem.”. Stāsts par to, ka Tanīsa kalnu sanešu krievu zaldāti ar cepurēm joprojām figurē vietējo iedzīvotāju mutvārdu daiļradē un tiek stāstīts ciemiņiem un jaunajai paaudzei.
Raunas muižas aizsākumi saistāmi ar Raunas pili. Raunas pils celta 14. gadsimtā un visu viduslaiku periodu tā bija viena no Rīgas arhibīskapa uzturēšanās vietām. Blakus Raunas pilij 16. gadsimta sākumā izveidojās Raunas muiža saukta arī par Raunas-pils muižu, kas kļuva par Raunas apdzīvotās vietas galveno kultūrvides elementu pēc pils. Līdz ar Raunas muižas attīstību, pilsdrupu pamešanu, tuvākajā teritorijā ap Raunas muižu tika veidots park, izmantojot gan Raunas reljefa priekšrocības, gan iekļaujot parka teritorijā arī pilsdrupas.
Precīzs Raunas baznīcas celšanas gads nav zināms. Pirmo reizi rakstītajos vēstures avotos Raunas baznīca pieminēta 1457. gadā. Kopš uzcelšanas Raunas baznīcas izskats krietni mainījies un tā piedzīvojusi vairākas nopostīšanas un pārbūves. Tā cietusi gan Livonijas kara laikā, gan Zviedru-poļu kara laikā, katru reizi baznīcu atjaunojot. Pēc Otrā pasaules kara, par spīti padomju ideoloģijai un ierobežojumiem, Raunas draudze turpināja darboties. Baznīcā notika dievkalpojumi, tika svinēti svētki, laulāti pāri, kristīti bērni. Vēl līdz pat 20. gadsimta 50. gadu beigām Raunas baznīcā notika arī svinīga jauno draudzes locekļu iesvētīšana.
Šī mājaslapa ir radīta un uzturēta ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Smiltenes novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.